Slīdošās ribu sindroms .org
Slīdēšanas ribu sindroms (SRS) rodas, kad piekrastes skrimslis, kas nostiprina 8., 9. un/vai 10. ribu, saplīst un ļauj ribām(-ēm) sublux (daļēji izmežģīties), kļūstot hipermobilai un neparasti kustoties. Šo ribu atsegtie gali var paslīdēt zem augšpusē esošajām ribām, dažkārt izraisot klikšķēšanu vai spraucienu, radot diskomfortu un sāpes, kā arī kairinot starpribu nervus. Visbiežāk tiek skarta 10. riba, un sindroms skar galvenokārt sievietes. Kopumā sindroms tiek uzskatīts par retu.
Lielākā daļa ribu slīdēšanas sindroma gadījumu rodas vienā pusē (vienpusējs), bet stāvoklis var rasties abās pusēs (divpusēji). Slīdošās ribu sindroms ir pazīstams ar vairākiem citiem nosaukumiem, tostarp Cyriax sindroms, izslīdētas ribas, pārvietotas ribas un starphondrāla subluksācija, un to pirmo reizi aprakstīja Edgars Kirikss 1919. gadā, tomēr šo stāvokli reti atpazīst un bieži neievēro. Simptomi galvenokārt parādās vēderā un mugurā, un sāpes var būt no neliela traucējuma līdz nopietni ietekmējošai dzīves kvalitātei.
Noteiktas pozas vai kustības, kas saistītas ar krūšu kauliņu un/vai apkārtējiem vēdera muskuļiem, var saasināt simptomus, piemēram, stiepšanās, stiepšanās, klepošana, šķaudīšana, celšana, noliekšanās, sēdēšana, staigāšana un elpošana.
SRS var izraisīt pēkšņa krūškurvja sienas trauma, vai arī tas var būt idiopātisks un sākties pakāpeniski.
Slīdošo ribu sindromu bieži sajauc kā kostohondrītu un Tītzes sindromu, kas ir atsevišķi stāvokļi, kas skar arī krūškurvja sienu.
Jūs varat digitāli lejupielādēt mūsu PDF brošūru, noklikšķinot uzšeit.
WHAT IS SLIPPING RIB SYNDROME?
DR LISA MCMAHON DISCUSSES SLIPPING RIB SYNDROME
"Lielākā daļa cilvēku dodas pie ārsta, veic dažus testus, nosaka diagnozi un saņem sava veida ārstēšanu.
Daudziem VID cilvēkiem ir savādāk, ka mums ir jādodas pie desmitiem ārstu,
iziet desmitiem pārbaužu, atkal un atkal saņemiet, ka ar mums nekas nav acīmredzami nepareizs un tam visam ir jābūt mūsu galvā,
un tad mēs meklējam katrā pasaules malā kaut ko, ko ņemt vērā un apstiprināt visu patieso,
ļoti fiziskas, mokošas un bieži vien invaliditāti izraisošas sāpes, ko piedzīvojam iepriekš,
bieži vien pēc daudziem mēnešiem vai gadiem, un tikai tad, ja mums paveicas,
mums ir šis spuldzes brīdis un atrodam savu sāpju avotu.
Ja tas nebija pietiekami nogurdinošs, tad mums ir jāatrod ārsts ar zināšanām par VID un to, kā to novērst,
atgriezieties pie mūsu ārstiem, paskaidrojiet viņiem, ka mums ir kaut kas tāds, par ko viņi nekad nav mācīti,
un, iespējams, nekad neesat par to dzirdējuši, un pastāstiet viņiem, kā mūs nosūtīt pie ārsta, kurš var mums palīdzēt.
Daudziem no mums pēc tam jādodas uz otru valsts galu vai pat pavisam citu valsti,
lai beidzot saņemtu palīdzību, pēc kuras esam ilgojušies. Mēs izietam operāciju.
Dažreiz vairākas operācijas. Mēs piedzīvojam vairāk sāpju,
bet šīs sāpes ir dažādas, tās ir sāpes ar mērķi.
Šīs sāpes ir brīvība. Šīs sāpes ir vārti uz veselu, pilnvērtīgu, bez sāpēm dzīvi."
Mets Dīrijs - dibinātājs